Par ko varētu runāt divi latvieši?

Par ko varētu runāt divi latvieši, kas satikušies, kautkur ārpus Latvias, viens ir dzimis audzis Latvijā otrs kautkur citur, kā sanāk redzēt medijos ir latviešu kopienas pa visām pasaules malām, Amerika, Anglija, Austrālija, Spānija vai arī tā pasaules mala arī ir Latvija, tikai sākās liela latviešu pārapdzīvotība, tad arī devās uz plašākām zemēm.

andruks50  1 1 atkariba no ta cik vecs vai jauns esi, armija politika sievietes

andruks50  1 2 sievietes un politika

sandra111    2 antikie auto,sakrala arhitektura,,,

Ieva_no_Kurzemes    4 Par visu ko, sarunas raisās pašas no sevis. Svarīgi atrast, kas intereā abus sarunas biedrus.

Katmanda  5 2 "Nu ko mēs te par politiku, politiku vien, parunāsim labāk par maukām, kā klājas tavai sievai?"
offtopic-dārgāk maksā tas, kas ir retums. Ārzemnieki 90-ajos bija retums, tagad, pēc lielās izceļošanas retums (vērtība, ja patīk) ir būt latvietim, un personīgi mani nemaz nesaviļņo, teiksim skats uz Dziesmu svētku Tobāgo delegāciju-maza saujiņa nošļukušu nabagu, kuriem nav pat dzimtenes.

janisqwerty  7 4 Apd...... treso latvieti ,kura sobriid nav klaat ! Jo namaa ,kuraa nedzivo jaunas mieitenes tantuki par prostituutu parasti sauc seetnieku Jaani ! :)

JurisK  3   Kā jebkuras tautības cilvēki - sarunāties var normali tikai daudz-maz savstarpēji līdzīgi cilvēki. Attiecīgi arī sarunu tēmas dažādas - vieniem par jaunībdienām krievos un cik daudz meitu izjāts, citiem par Kantu un Kafku. Nu ja tik netiek lietoti ieverojamos apmēros stiprie alkoholiskie dzerieni - tad parasti tik par darbu un maukām. Sievietēm drosi vien arī tad - par darbu un par to, kādi tie veči maitas.

Lobo1    3 Par jūru.

AivarsN  4 2 Atkarībā no tā,kādam kungam kalpo. Vai gaismas,vai tumsas armijā,kāda dienesta pakāpe.

Vilksatkal  1 1 Par ko ? Kā izveidot jaunu partiju !

Geisha  2 2 Šogad mēs Līgo svētkus svinējām Hannoverā. Latvieši. Bija gan Jāņu siers, latviešu dziesmas, ziedu vainadziņi, lekšana pāri ugunskuram. Uz Ziemassvētkiem gan jau Oldenburgā būs latviešu saiets. Ja nemaldos tad 18. novembri svinēsim Hamburgā. Feisbukā ir lapa latvieši Vācijā. Gan jau ka ir arī grupas latvieši Islandē, UK, Austrālijā, Spānijā..... Pagājušajā nedēļā biju Dortmundā UK. Runājām par plūdiem. Lietus, upes izgājušās no krastiem, ceļi slēgti, mājas applūst. Traki.

AivarsN  1 4 Kamēr latvieši pa pasauli klīst,Latvijā sāksies sveštautiešu tusiņi. Nez kāda būs nākamā valsts valoda?

Alda  2 3 Aivaram +100. imho vienīgais iemesls ārzemēs dzīvojošo latviešu tusiņam ārpus LV ir lai dotos uz tuvāko balsošanas iecirkni. Kā es darīju atrodoties NL ap 2012. gadu.
Pārējās aktivitātes ir sevis mierināšana ar surogātu.
18. novembris Hannoverē...brr...pretīgi, sevišķi apsverot varbūtību, ka LV arvien vairāk sāk līdzināties NL gan mežu straujās izzušanas un valsts pārvēršanās par placdarmu lielveikaliem un lieldzelzceļiem ziņā, gan ņemot vērā to, ka LV zemes izpērk vācu un ķīniešu s.., bet letiņu gaišakie prāti risina problēmu individuālā līmenī-emigrējot. Viņu laime ir spēja pamaksāt rēķinus sev un tuviniekiem-re, kā dažiem LV palicējiem pat ar to neiet P;

Geisha  4 1 Alda, kamēr valdība spļaus uz tautas tikmēr cilvēki emigrēs. Domā, ka tie tautieši kurus bankas ir padarījušas plikus un basus brauks atpakaļ? Uz kurieni????? Banka atņēma vienīgo dzīvokli un vēl cilvēks palika parādā. Nekur tā nav, ka ģimeni ar maziem bērniem izmet uz ielas. Varat protams sapņot par gaisa pilīm, bet parunājiet ar emigrējušajiem tautiešiem. Vienkārši cilvēcīgi aprunājaties.

Toska  3 2 nu tas tak labi, ka ārzemēs ir latviešu diasporas. Labāk kaut kas, nekā nekas! Vajadzības gadījumā TEORĒTISKI tās var aktivizēties latvisko interešu aizsardzībai.
Par ko runāt? TEORĒTISKI par visu ko var runāt, bet piekritīsiet, vairāk runājamā ir vienā teritorijā dzīvojošajiem.

Vaukskis    2 Par to, ka, lūk, atbalsts repatriantiem ir vārdos, bet reāli tas saistās ar birokrātiskiem šķēršļiem un neatmaksājas.

Lobo1  1 4 Tautai uzspļaut var atļauties tieši tāpēc, ka zina- latvietis drīzāk notīsies, kā cīnīsies. Ja nebūtu sākusies šī mežonīgā emigrācija, Latvija šodien būtu citāda, jo cilvēki nolaistu tvaiku nevis aizbraucot, bet ielās un nāktos ieklausīties, piebremzējot savu alkatību un sociopātiskās dziņas. Bankas ir padarījušas plikus? Es nulto otrajā pusē ar šausmām vēroju, kā cilvēki paši sevi dzen postā, grābdami kredītus un izniekodami par īpašumiem ar negausīgi saceltām izmaksām, tā ka tur nu paši vien vainīgi. Ar draugu ģimeni pat aprunāties mēģināju, bet saņēmu atbildi, ka dzīvot vajag šodien, bet kā atdot varēs domāt rīt. Tagad, pēc tā burbuļa plīšanas, vairs ģimenes nav, ik uz soļa seko tiesu izpildītāji un radi, kā galvotāji, arī ir tūtē. Katrs pats savas laimes kalējs. Reiz dzirdēju pavecākas sievietes teicienu, ka aiz nabadzības neies lepnību zaudēt. Ja tāds ir latvieša dzīves vadmotīvs, tad tas ir ļoti slikts vadmotīvs, pie kura pozitīvu iznākumu var gaidīt tikai muļķi.

Geisha  2 2 Nav jau tā, ka visi ņēma naudu nedomājot un pilis būvēja.
Vīrietis kurš piedzima 1959. gadā Rīgā K. Barona ielā dabūja ņemt kredītu, lai no saimnieka izpirktu dzīvokli.
Sieviete atraitne ar 3 maziem bērniem tika izmesta no dzīvokļa Dainas ielā Rīgā, jo nevarēja izpirkt no saimnieka dzīvokli.
Klasesbiedrenei saimnieks samaksāja 5 tūkstošus latu par māju Jomas ielā. Citi īpašnieki sita ciet ar dēļiem logus, durvis un atslēdza elektrību un ūdeni. Tādējādi "izkvēpināja" iedzīvotājus.
Ģimene ar 3 bērniem nopirka 2 istabu dzīvokli Liepājā. Vīrietis strādā valsts darbā un nav vainīgs pie tā, ka viņam nogrieza algu. Rezultātā izmeta no dzīvokļa un tagad joprojām kārto maksātnespēju.
Man turpināt? Man ir vēl garš saraksts kas ir cietis no prihvatizācijas.
Arī es kā dzimusi rīdziniece paņēmu bankā kredītu. Man vēl nieka 16 gadi jāmaksā.

Tikko bija mediķu streiks. Ko panāca? 40 centus pielika pie algas. Mīnus nodokļi. Kas sanāk? Stundas likme brutto māsai sanāk 3 eiro 50 centi . Vācijā starta tarifs māsai ir 12 eiro stundā. Tas ir pats zemākais. Atšķirība ir starp 3,5 un 12 eiro? Patriotismu uz maizes neuzsmērēsi.

av2    4 Es te satiku latviessus Jaannu sviniibaas pirmo reizi pagaajusso vasaru. Tas ir, peec 25 gadiem ASV.
Man svessi cilveki nepietrukst, un neintrsee. Jaa, taa tas ir.

Piparkuka  3   Pilnīgi piekrītu tiem, kas saka- emigrācija ir stulbums!!! Man arī (tomēr) ir aizbraukuši radi un draugi un paziņas. Neuzskatu to par itin neko labu. Nu un, ka pelna (un ne jau daudz vairāk kā mēs te), nu un, ka (it kā) smukāk dzīvo- īrētos dzīvokļos...
Sevišķi nožēlojami ir, piem., but Londonā un dzirdēt sērīgas latviešu dziesmas, ko sanākušie latvieši dzied barinā.
Tik jocīgi- nu taču brauciet un esiet tai Latvijā! Nevis nostaļģiski domājiet par to.
Nāc, dzīvo, strādā- Latvijā!
Pilnīgi nekur citur pasaulē tu neesi SAVĀ zemē. Lai arī kā te ir/nav.

Piparkuka  1   "Alda, kamēr valdība spļaus uz tautas tikmēr cilvēki emigrēs"- un tieši tāpēc vajag ieiet Latvija.lv un parakstīties par iniciatīvu reformai par šīs valdības atlaišanu. PRINCIPA PĒC!! Lai vismaz kaut kāda darbība ir no cilvēku puses.
Nevis ļaut, lai mierīgi un tik nekaunīgi (kā patreizējā valdība) visus apčakarē.
Nu, ārzemnieki- ieejiet un arī nobalsojiet.
Tad vismaz kāda jēga būs. Un vismaz kāda bijība. No tautas.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu